nopukstēt
nopukstēt -pukstu, -puksti, -pukst, pag. -pukstēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
PiemēriSirds man nepukstēja..
1.1.Par motoru.
PiemēriMotors tikai nepukstēja. Tas pats otrreiz un trešo. Tikai ar ceturto rāvienu tas ieplarkšķējās.
2.trans.; sar. Neapmierināti noteikt, pateikt.
PiemēriDūzis satrūcies tikai nepukstēja: «Kuš, ku-šu, Jo-joahim!»
Avoti: 5. sējums