Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nora
nora -as, s.
Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
PiemēriLaimīgi viņa pārbrida ganību noru, kur starp paegļiem un sīkajām priedītēm sniegs bija atkal dziļš.
Avoti: 5. sējums