noraustīties
noraustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
PiemēriSeja noraustījās.
- Seja noraustījās.
- Uzacis noraustās.
- Putns noraustījās meitenes rokās. Izdzisa.
- Zigim noraustījās vaigu muskuļi. Viņš patiešām bija pažēlots, viņam iedāvināja nepelnītu atzīmi.
- ..kuļmašīna tai brīdī noraustās, aizrijas ar pārāk resnu, Olava roku nesagatavotu kumosu.
Avoti: 5. sējums