norāpties
norāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriKaķis norāpjas no koka.
- Kaķis norāpjas no koka.
- Bērns norāpies no paklātās segas.
- Sieva diezgan ilgi tūļojās, kamēr norāpās ar bērnu no vezuma..
- Lopu čalas un gana bļaustīšanās nelaikā uzmodināts, viņš bij norāpies no kūtsaugšas.
- Ilga gausi norāpjas no atzveltnes krēsla, tā - pāri rokturim, neizkustinot lielo milzi no vietas.
Avoti: 5. sējums