Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noskrūvēt
noskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atskrūvēt un noņemt.
PiemēriNoskrūvēt vāku.
  • Noskrūvēt vāku.
  • Noskrūvēt uzgriežņi.
  • Kastē tiešām atradās visas mašīnai noskrūvētās daļas.
  • Divi traktori rūsot pagalmā. Puikas no tiem pievākuši visu, kas vien noskrūvējams.
2.pareti Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
PiemēriKajītē ienāca matrozis, aizvēra apaļo logu ar smagu dzelzs slēģi un cieši noskrūvēja.
  • Kajītē ienāca matrozis, aizvēra apaļo logu ar smagu dzelzs slēģi un cieši noskrūvēja.
Avoti: 5. sējums