noskumt
noskumt -skumstu, -skumsti, -skumst, pag. -skumu; intrans.
Kļūt skumjam.
PiemēriNoskumt par neveiksmi.
- Noskumt par neveiksmi.
- Artūram toreiz bija deviņpadsmit gadu. Viņš neko daudz nenoskuma par Jāņa nelaimi.
- ..Nau [nav] ko noskumt, ja zaudējam, - Mēs tomēr reiz visu panākam!
- Es negāju noskumusi Nevienā vietiņā: Ar dziesmiņu druvā gāju, Ar valodu sētiņā.
Avoti: 5. sējums