noslēpt
noslēpt -slēpju, -slēp, -slēpj, pag. -slēpu; trans.
1.Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
Piemēri..[saimniece] bija atradusi pelavās noslēpto grāmatu un parādīja Viļumam.
Stabili vārdu savienojumiNoslēpt (visus) galus ūdenī. Noslēpt pēdas.
1.1.Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
PiemēriSavu Oļģertu viņa neparko negribēja laist prom [fašistu armijā], noslēpa šķūnī aiz lopbarības.
1.2.Nolikt grūti pamanāmā vietā.
Piemēri..viņš nomazgāja rokas un seju mazgājamā traukā, kas bija noslēpts istabas tumšākā kaktā - blakus krāsnij..
1.3.Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
PiemēriSkuķis.. aizmiedza acis un mēģināja noslēpt aiz lūpām garos zobus.
2.Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
PiemēriNoslēpt noziegumu.
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
Piemēri..ilgais darbs politapsardzē viņu bija iemācījis izlikties un noslēpt savas sajūtas: ne Jekelns, ne Loze nepamanīja viņa vilšanos.
Avoti: 5. sējums