noslēpumainība
noslēpumainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → noslēpumains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«..pirmīt teicāt, ka jūs savaldzinājusi mana noslēpumainība. Diemžēl tās ir jūsu ilūzijas. Neesmu noslēpumaina.»
- «..pirmīt teicāt, ka jūs savaldzinājusi mana noslēpumainība. Diemžēl tās ir jūsu ilūzijas. Neesmu noslēpumaina.»
- Garais Krastiņš esot izaudzis Aizbaikālā, studējis Tālo Austrumu augstskolā, prot ķīniešu un japāņu valodas. Ap viņu vijas mīklainība un noslēpumainība. «Ir lietas, par kurām pļāpāt nepiedien,» viņš atbild tiem, kurus interesē viņa biogrāfijas sīkumi.
- Ūka vēroja šā darba dīvaino noslēpumainību jau krietnu stundu.
2.Vispārināta īpašība → noslēpumains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPadomju balādei vairs nav raksturīga noslēpumainība kā baladiska «baiguma» pamats.
- Padomju balādei vairs nav raksturīga noslēpumainība kā baladiska «baiguma» pamats.
3.Vispārināta īpašība → noslēpumains3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..[gleznotājs] atkārtoti studējis rieta noskaņas, brīžus, kad daba iegūst pasakainu noslēpumainību, skaistumu, kas satrauc..
- ..[gleznotājs] atkārtoti studējis rieta noskaņas, brīžus, kad daba iegūst pasakainu noslēpumainību, skaistumu, kas satrauc..
- Uzkāpuši kalna galā, viņi ieraudzīja atkal jaunu, vēl tālāku debesmalu,.. un apakšā zeme izskatījās noslēpumainībā tīta, un māju logos mirguļoja dažas vientuļas uguntiņas.
Avoti: 5. sējums