nosoļot
nosoļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNosoļot pa ceļu no kalna lejā.
2.intrans. Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRota nosoļo no laukuma.
3.intrans. Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
Piemēri..ne vārda nebildis un grīdā skatīdamies, [priekšsēdētājs] dažas reizes nosoļoja gar galdiem turp un atpakaļ..
4.trans. Soļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNosoļot trīspadsmit kilometrus līdz piestātnei mums, darba ieradušām, tīrais nieks.
4.1.intrans. Soļot (visu laikposmu) un pabeigt soļot.
Piemēri..viņi bija kādu pusstundu nosoļojuši..
5.intrans. Soļot un pabeigt soļot.
PiemēriNosoļot gājienā.
Avoti: 5. sējums