nosūbēt
nosūbēt parasti 3. pers., -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja; intrans.
1.Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
PiemēriNosūbējušas monētas.
1.1.Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
PiemēriJumts bija klāts ar kieģeļsarkanām, vietām jau nosūbējušām beļģu šīfera plāksnēm.
Avoti: 5. sējums