nosūroties
nosūroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
Piemēri«Nu jā... Man jau tā likās, ka iesals nav īsti labs,» brīdi klusējis, nosūrojās Krists.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
PiemēriUzvilka svārkus, par kuru traipekļiem tas nosūrojās veselu pusstundu.
3.Savienojumā «nevarēt nosūroties»: nevarēt beigt sūroties.
PiemēriNevarēt vien nosūroties par slimību.
Avoti: 5. sējums