notaurēt
notaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Taurēt un pabeigt taurēt.
PiemēriMans vecais karabiedrs iekāpa šofera kabīnē.. un skaļi notaurēja.
- Mans vecais karabiedrs iekāpa šofera kabīnē.. un skaļi notaurēja.
- Arī kuģītis laikam apskaistas, tas notaurē un šņākdams raisās vaļā no steķa.
- Kuģi notaurē ostā. Ielās mašīnas rēc.
1.1.trans.
PiemēriNotaurēt signālu.
- Notaurēt signālu.
2.trans.; sar. Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
Piemēri«Vakar ienāk kantori Laksts, Ulda kuģa kapteinis.. un vērša balsī notaurē: gatavojieties kāzām, mēs izprecinām Garkalnu.»
- «Vakar ienāk kantori Laksts, Ulda kuģa kapteinis.. un vērša balsī notaurē: gatavojieties kāzām, mēs izprecinām Garkalnu.»
Avoti: 5. sējums