notrulināties
notrulināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
1.parasti 3. pers. Refl. → notrulināt1. Tikt notrulinātam.
PiemēriCirvis notrulinās.
- Cirvis notrulinās.
- Nazis notrulinājies.
- Pļaujmašīnām pret akmeņiem lūza pīķi, notrulinājās izkaptis.
2.Refl. → notrulināt2. Tikt notrulinātam.
PiemēriTagad man viss izliekas vienaldzīgāks nekā vakar un aizvakar. Varbūt rīt būšu vēl vairāk notrulinājies.
- Tagad man viss izliekas vienaldzīgāks nekā vakar un aizvakar. Varbūt rīt būšu vēl vairāk notrulinājies.
- Es domāju, ka viņš pārāk ilgi no šā brīža baidījies, bet nu, kad tas pienācis - ir jau notrulinājies.
- Katram par sevi, viņu tādu uzskatot, vajadzēja sajust pret to [veco vīru] līdzcietību un žēlumu, bet pūlī notrulinājās atsevišķās jūtas un pār mēmo sniega klajumu atskanēja: «Ses-kē! Ses-ke!»
Avoti: 5. sējums