noturēties
noturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.
1.Refl. → noturēt1.
PiemēriNoturēties kājās.
- Noturēties kājās.
- ..kājas likās sapītas, galva griezās kā ratiņa spole. Ar mokām viņa noturējās, pieķērusies pie svešā vīra elkoņa.
- Kad visi kaujas baterijas jaunkareivji jau diezgan stingri varēja noturēties zirgos, ieradās pulka komandieris..
- Anita ieķērās tureklī, taču pirkstiem vairs nebija spēka noturēties cilpā..
- Nē, putns tomēr vēl nav lidotājs. Gan mēģina noturēties, gan kuļas, izmisīgi sitot ar spārniem.
Stabili vārdu savienojumiNoturēties virs (arī uz) ūdens.
- Noturēties virs (arī uz) ūdens idioma — Pastāvēt. Arī neaiziet bojā.
2.Refl. → noturēt2. Tikt noturētam.
PiemēriBet vakaros galvenais režisors ir atkal teātrī un uzmanīgi seko izrādēm, vai tās.. noturas vajadzīgajā mākslinieciskajā līmenī.
- Bet vakaros galvenais režisors ir atkal teātrī un uzmanīgi seko izrādēm, vai tās.. noturas vajadzīgajā mākslinieciskajā līmenī.
- Silvas acīs tikai mirkli noturas intereses možais dzīvīgums. Tad tas nodziest, un viņas sejiņa pastiepjas garāka.
- pārn. Viņš bija dziļi iepazinies ar lietu un notikumu attīstības likumiem, viņa loģikas neatvairāmajam spēkam nespēja noturēties pretim pati veiklākā demagoģija.
2.1.Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
PiemēriLaiks noturas silts.
- Laiks noturas silts.
- ..ziema bija īsa un sals tikai dažas dienas noturējās divdesmit grādu zem nulles.
- Sniega sega [Ķemeros] parasti nostabilizējas novembra pēdējā dekādē un noturas līdz marta otrai dekādei.
3.Refl. → noturēt3.
PiemēriNoturēties pirmajā vietā.
- Noturēties pirmajā vietā.
- Lai kā centās meņševiki noturēties linaustuves arodbiedrībā, arī te boļševiku ietekme bija stiprāka.
4.Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
PiemēriKaut kas aizžņaudza kaklu. Edžiņš dusmīgi nopurinājās un noturējās neraudājis.
- Kaut kas aizžņaudza kaklu. Edžiņš dusmīgi nopurinājās un noturējās neraudājis.
- «Tu nu gan esi draiskule, Nelda! Un es nesaprotu, kā tu vari skolā noturēties tik nopietni un cēli?»
- Mārtiņam no paša rīta apslēpts smiekls spīdēja acīs, nepārprotami redzams, ka gribējās pastāstīt, tikai ar varu noturējās.
Avoti: 5. sējums