novaibstīties
novaibstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
PiemēriAbi puiši - Rihards un Mišels - saskatās, novaibstās.
- Abi puiši - Rihards un Mišels - saskatās, novaibstās.
- Vecmāmuļa Agate cītīgi seko visiem notikumiem pasaulē. Lāgiem priecājas, lāgiem dusmīgi novaibstās.
- «Nu labi jau, labi!» Vilnis novaibstījās. «Ja tu gribi, tad es neko...»
Avoti: 5. sējums