novaidēties
novaidēties -vaidos, -vaidies, -vaidas, pag. -vaidējos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
PiemēriPiepeši māte novaidējās, kā spējās zobu sāpēs..
- Piepeši māte novaidējās, kā spējās zobu sāpēs..
- Ieraudzījusi ienācējus, Maijas māte novaidējās vien - nez, vai aiz bailēm vai arī par bēgļa izskatu.
- Bet, kā ieraudzīju stepi, tā novaidējos vien, - sāk, gala nav.
- pārn. ..kad šrapneļa šķembele.. atsitās pret [zvana].. malu, zvans kā ievainots dobji novaidējās.
- pārn. Pati viņa ar ceļgaliem uzmetas dīvānam, tas novaidas vien..
2.Vaidot noteikt, pateikt. Žēli, gaužoties noteikt, pateikt.
Piemēri«..ko tu runā,» Rūtiņa novaidējās. «Te būtu jāraud, bet viņš smejas...»
- «..ko tu runā,» Rūtiņa novaidējās. «Te būtu jāraud, bet viņš smejas...»
- «Vai dieviņ, cik šerpa mūsu jaunā saimniece,» novaidas Krista.
- «Noēda nezvērs!» vecais novaidējās, jo kāds grundulis bija no āķa galiņa apēdis slieku.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
PiemēriNovaidēties visu nakti.
- Novaidēties visu nakti.
Avoti: 5. sējums