novārīties
novārīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → novārīt1. Tikt novārītam.
PiemēriKartupeļi jau novārījušies.
- Kartupeļi jau novārījušies.
1.1.pārn. Ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni).
Piemēri..pavisam tuvu manai laivai ūdens piepeši novārījās tā, ka tīri salēcos..
- ..pavisam tuvu manai laivai ūdens piepeši novārījās tā, ka tīri salēcos..
- Brienu tālāk taisni brikšņos. Lūst sausi zari, čab pērnās lapas, zāle, dažā pēdā novārās ūdens.
2.Vāroties daļēji vai pilnīgi iztvaikot.
PiemēriViss ūdens no kartupeļiem novārījies.
- Viss ūdens no kartupeļiem novārījies.
2.1.Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
PiemēriKartupeļi novārījušies sausi.
- Kartupeļi novārījušies sausi.
Avoti: 5. sējums