nozaļot
nozaļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Noaugt ar zaļiem augiem.
PiemēriDaukstiene.. noraudzījās palsajās pārslās, it kā tās būtu dzīvas dzirksteles un varētu aizdedzināt sūnām nozaļojušo smēdes jumtu.
- Daukstiene.. noraudzījās palsajās pārslās, it kā tās būtu dzīvas dzirksteles un varētu aizdedzināt sūnām nozaļojušo smēdes jumtu.
- ..zemē stāv nozaļojis, pussatrunējis bluķis..
- Kad no apakšas līdz pašai saulei Pinkaini kā sumbri mani kalni nozaļo Es - to barā, kamēr jau sūrst kauli, Eju..
1.1.Pārklāties ar zaļa oksīda kārtu.
PiemēriCik lepni izskatījās šie nozaļojušie, senāk spožie.. bronzas piekārumi!
- Cik lepni izskatījās šie nozaļojušie, senāk spožie.. bronzas piekārumi!
Avoti: 5. sējums