noziedzība
noziedzība -as, s.; parasti vsk.
1.jur. Vispārināta īpašība → noziedzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzīgums (1).
PiemēriNoziedzība pret tautu.
2.Vispārināta īpašība → noziedzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzīgums (2).
Avoti: 5. sējums