noziedzība
noziedzība -as, s.; parasti vsk.
1.jur. Vispārināta īpašība → noziedzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzīgums (1).
PiemēriNoziedzība pret tautu.
- Noziedzība pret tautu.
- Noziedzības perēklis.
- Noziedzība, jebkāda veida pretsabiedriska uzvešanās ir sociāls ļaunums, un pret to jācīnās.. stingri un kategoriski.
- Cauri ādai visiem zirgiem redzami izspiedās ribas un krustu kauli. «Noziedzība, ja ne vairāk!» zobus sakodis, gandrīz iestenējās Ozols.
2.Vispārināta īpašība → noziedzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Noziedzīgums (2).
Avoti: 5. sējums