nozvērēt
nozvērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Zvērēt un pabeigt zvērēt. Apzvērēt.
PiemēriViņš nozvērēja, ka neesot naudu no kaimiņa ņēmis.
- Viņš nozvērēja, ka neesot naudu no kaimiņa ņēmis.
- Četri liecinieki par naudu nozvērēja [tiesā], ka viņš tonakt bijis mājās.
Avoti: 5. sējums