Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nočīgāt
nočīgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Slikti, arī apnicīgi nospēlēt (skaņdarbu, parasti ar lociņinstrumentu).
PiemēriKāds jauneklis.. staipīja harmonikas, gluži veltīgi pūlēdamies pazīstamai dziesmai pareizi nočīgāt kaut vienu pantiņu.
  • Kāds jauneklis.. staipīja harmonikas, gluži veltīgi pūlēdamies pazīstamai dziesmai pareizi nočīgāt kaut vienu pantiņu.
2.Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
PiemēriNočīgāt vijoli visu vakaru.
  • Nočīgāt vijoli visu vakaru.
Avoti: 5. sējums