nošķelt
nošķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu; trans.
1.Šķeļot atdalīt nost.
Piemēri..grāvju rokamā mašīna nošķēla ābelei pusi sakņu.
- ..grāvju rokamā mašīna nošķēla ābelei pusi sakņu.
- ..Pērkons nošķels [ozolam] viskuplāko zaru, Paliks rēta mūža garumā...
- pārn. ..it kā asmens nošķēla visus nodzīvotos gadus, un [cīņu] liesmu spīdumā iesākās jauna dzīve.
1.1.divd. formā: nošķelts; mat. Tāds, kas atrodas starp pamatu un šķēlumu (par ģeometriska ķermeņa daļu).
PiemēriNošķelts konuss.
- Nošķelts konuss.
- Nošķelta piramīda.
Avoti: 5. sējums