nošķendēties
nošķendēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Šķendējoties noteikt, pateikt.
Piemēri..viņš.. savā nodabā nošķendējās, ka - sasodīts! - kur un kad tik siltā laikā varējis noķert iesnas.
- ..viņš.. savā nodabā nošķendējās, ka - sasodīts! - kur un kad tik siltā laikā varējis noķert iesnas.
- ..zaldāti izlikās dzenam gūstekņus ātrāk, bet, kad tas [komandants] jāja prom, klusu nošķendējās pakaļ un ļāva pūlim vaļu.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
PiemēriNošķendēties visu rītu.
- Nošķendēties visu rītu.
3.Savienojumā «nevarēt nošķendēties»: nevarēt beigt šķendēties.
PiemēriNevarēt vien nošķendēties par pazaudēto naudu.
- Nevarēt vien nošķendēties par pazaudēto naudu.
Avoti: 5. sējums