nošķirt
nošķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru; trans.
1.Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
Piemēri..tēvs jau tagad nošķīris savu Oldenburgas sugas zirgu, divas rekordgovis - taisni pūra tiesai..
Stabili vārdu savienojumiNošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm.
1.1.Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
PiemēriTikai sīkie krastmalas ezeriņi, kurus no lielā ūdens klajuma [jūras] un baltā liedaga nošķir kupls niedrājs, nespēja iekļauties kopējā vakarīgajā noskaņojumā.
2.Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem. Izolēt (2).
PiemēriLai neviens dimants neaizietu secen raktuvju saimnieka rokām, vergi dzīvojuši necilvēcīgi grūtos apstākļos, pilnīgi nošķirti no apkārtējās pasaules.
3.Uzskatīt par atšķirīgu (no kā).
PiemēriRainis, skaidri saredzēdams dažādu šķiru un slāņu dažādos ceļus revolūcijā, nošķir līdzgājējus no tiem, kas ieinteresēti sabiedrības pārveidošanā līdz pašiem pamatiem..
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
Piemēri..darbs cilvēku nošķir no dzīvnieka, paceļ viņu pāri dzīvniekam.
Avoti: 5. sējums