orbīta
orbīta -as, s.
1.astr. Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
PiemēriZemes orbīta.
2.fiz. Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
PiemēriAlfa daļiņas orbīta.
3.anat. Acs dobums.
4.Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas. Izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
Piemēri..ir tikšanās, kas pavērš mūsu dzīves ritējumu jaunā, nozīmīgākā orbītā..
Avoti: 6-1. sējums