orientēties
orientēties [ori-entēties] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
PiemēriOrientēties mežā.
2.Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
PiemēriPavasara periodā jāizbūvē papildu skābbarības tvertnes un jāorientējas tā, lai varētu ieskābēt vismaz 200 tonnu skābbarības.
2.1.Izprast, arī pazīt (ko).
PiemēriOrientēties zinātnē.
Avoti: 6-1. sējums