orientēšanās
orientēšanās [ori-entēšanās] ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → orientēties.
2.fizk. Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids — pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
PiemēriMūsu republikā aizvien populārākas kļūst sacensības orientēšanās sportā..
Avoti: 6-1. sējums