orientēties
orientēties [ori-entēties] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
PiemēriOrientēties mežā.
- Orientēties mežā.
- Orientēties pēc kompasa.
- Orientēties pēc saules.
- Orientēties pēc zvaigznēm.
- Orientēties tumsā.
- Viņi soļoja, cenzdamies neizlaist no acīm iepriekšējā gājēja muguru, jo tikai tā varēja orientēties.
- Dalībniekiem [sacensībās] bija jāprot.. orientēties apvidū..
- ..sliekas labi orientējas ārējā vidē. Tās bez grūtībām atrod barību un izvairās no briesmām..
2.Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
PiemēriPavasara periodā jāizbūvē papildu skābbarības tvertnes un jāorientējas tā, lai varētu ieskābēt vismaz 200 tonnu skābbarības.
- Pavasara periodā jāizbūvē papildu skābbarības tvertnes un jāorientējas tā, lai varētu ieskābēt vismaz 200 tonnu skābbarības.
- Mūsdienās kā zālāju, tā arī ielu un asfalta celiņu apkopšanā jāorientējas uz mehānismu izmantošanu..
2.1.Izprast, arī pazīt (ko).
PiemēriOrientēties zinātnē.
- Orientēties zinātnē.
- Orientēties politikā.
- Orientēties mākslā.
- Lauksaimniecības speciālistiem labi jāorientējas gan ekonomikas, gan darba organizācijas, gan tehnikas, gan arī celtniecības jautājumos.
- ..bibliotekārs palīdz bērnam izvēlēties viņa vecumam un interesēm atbilstošu lasāmvielu, orientēties grāmatu bagātībā..
Avoti: 6-1. sējums