orientatīvs
orientatīvs [ori-entatīvs] -ais; s. -a, -ā
orientatīvi apst.
Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriDabā dzīvajām būtnēm pastāvīgi jāpielāgojas mainīgajiem eksistences apstākļiem. Tāpēc viss jaunais jāizpēta. Šis beznosacījuma orientatīvais reflekss, kas piemīt visiem dzīvniekiem, bieži vien liek viņiem pārvarēt bailes un piesardzību.
Avoti: 6-1. sējums