orientieris
orientieris [ori-entieris] -ra, v.
Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
PiemēriPiekrastes orientieris.
- Piekrastes orientieris.
- Meklēt orientieri.
- Noderēt par orientieri.
- Izraudzīt par orientieri.
- Ir ļoti svarīgi, lai [ātrās palīdzības] izsaucējs minētu precīzu adresi, norādītu tuvākos orientierus, ja grūti atrast ielu vai māju, kurā atrodas slimnieks.
- Labi, ka drīz vien izzūd bažas par ceļa pareizību. Selderiņš [žurnālists] redz, ka starp kokiem pakalna galā sāk iezīmēties televīzijas antena. Tas ir viens no redakcijā ieteiktajiem orientieriem.
- pārn. Žanra apzīmējumu tomēr paturēju, lai tiem, kas pirmo reizi ņems rokā manu grāmatu, būtu kāds orientieris.
Avoti: 6-1. sējums