ošņāties
ošņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Ostīties.
PiemēriDžerijs [suns], pacēlis purnu, ilgi ošņājās, tad staigāja gar kokiem, itin kā meklēdams kaut ko pazaudētu.
- Džerijs [suns], pacēlis purnu, ilgi ošņājās, tad staigāja gar kokiem, itin kā meklēdams kaut ko pazaudētu.
- Groziņu atkal nolikusi, meitene rādīja, kā Reksis [suns] pieskrējis pie plostniekiem un ošņājies ap somu.
- ..Mirte, īsi ieriedamās, metās uz durvīm un sāka ošņāties ap slieksni.
Avoti: 6-1. sējums