Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ošņāties
ošņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Ostīties.
PiemēriDžerijs [suns], pacēlis purnu, ilgi ošņājās, tad staigāja gar kokiem, itin kā meklēdams kaut ko pazaudētu.
Avoti: 6-1. sējums