pārgalvība
pārgalvība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVienoja mūs visas tā pati jaunības pārgalvība un kūsājošs dzīves prieks, kaut gan dzīves vēl nepazinām..
- Vienoja mūs visas tā pati jaunības pārgalvība un kūsājošs dzīves prieks, kaut gan dzīves vēl nepazinām..
- Zēniskā pārgalvībā viņi sevi iztēlojās par kalnu apgāzējiem, par varoņiem, kādus zeme nav nesusi.
- Jaunie biedri sākumā Gundegai šķita pārāk nopietni, pilnīgi nodevušies darbam, bet drīz atklājās, ka tiem netrūkst arī humora un pārgalvības.
2.parasti dsk. Pārgalvīga izturēšanās, runa.
PiemēriDzirkstīte: Bij dzirdams troksnis, smiekli, pārgalvības, No rokas rokā gāja pildīts kauss.
- Dzirkstīte: Bij dzirdams troksnis, smiekli, pārgalvības, No rokas rokā gāja pildīts kauss.
- ..ar gadiem aug arī realitātes izjūta, prasme novērtēt riska pakāpi, kad bērnu dienu pārgalvības var atcerēties ar smaidu.
Avoti: 6-1. sējums