Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašapmierināts
pašapmierināts -ais; s. -a, -ā
pašapmierināti apst.
1.Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
PiemēriKrietni vēlu viņš [Alfrēds Kalniņš] ir atskārtis ieņemt principiālu un nesamierināmu nostāju arī.. pret pašapmierinātās pilsonības garīgo kūtrību..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPašapmierināts izskats.
Avoti: 6-1. sējums