pašlabums
pašlabums -a, v.; parasti vsk.
Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
PiemēriPašlabuma tīkotājs.
- Pašlabuma tīkotājs.
- Pašlabuma meklēšana.
- «..pārliecinājos, ka.. cilvēku pašlabuma nolūki mani līdz šim mācījuši un vadījuši un gribēja tagad atbaidīt no tālākas cenšanās.»
- ..viņš [K. Miesnieks].. nekad nav palicis pašlabuma meklētāja pasivitātē, daudz esmu redzējis viņu citu likteņiem līdzi jūtam..
Avoti: 6-1. sējums