Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašlielība
pašlielība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pašlielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Cilvēka vērtību nosaka viņa darba panākumi, nevis pašlielība.»
Avoti: 6-1. sējums