Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašlepnums
pašlepnums -a, v.; parasti vsk.
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
PiemēriAizskart pašlepnumu.
Avoti: 6-1. sējums