pašlepns
pašlepns -ais; s. -a, -ā
pašlepni apst.
1.Tāds, kam piemīt pašlepnums.
PiemēriPašlepns cilvēks.
- Pašlepns cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas pašlepnums.
PiemēriPašlepni nosmīnēt.
- Pašlepni nosmīnēt.
- Tas ir lepns raksturs. Personības spilgtuma ziņā Roze krietni pārsniedz tos cilvēkus, ko viņa sastop uz tilta un ar kuriem viņa runā kaut arī patiesi, tomēr pašlepni, un rodas iespaids, ka viņa ir it kā pārāka par citiem.
- «Ja, jā. Kažociņu apvilkšu. Nemāci nu mani!» saimniece pašlepni atsaucās.
Avoti: 6-1. sējums