paštaisns
paštaisns -ais; s. -a, -ā
paštaisni apst.
1.Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecināts.
PiemēriNegribu būt paštaisns un vainot tikai viņu [dēlu] - esmu pagātnē kaut ko palaidis garām, nokavējis.
- Negribu būt paštaisns un vainot tikai viņu [dēlu] - esmu pagātnē kaut ko palaidis garām, nokavējis.
- Ar klases audzinātāju, cik var nojaust pēc zēna stāstītā, diezgan nervozu, paštaisnu.. sievieti, viņam izraisījās ass, atklāts konflikts.
- Starp papīra lapām vien dzīvojot, Iniņa noplok kā ugunskurs, kam vairs neliek malku klāt. «Tas ir tāpēc, ka tu tik cieši neapzinies mērķi savai dzīvei un savam darbam, kā to apzinos es,» dzejnieks dusmojas un ir paštaisns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri..sirsnīgu tuvību māte viņam dāvāja skopi. Te ceļā stājās mātes paštaisnā, valdonīgā daba un, liekas, arī viņas ģimenes skarbās savstarpējo attieksmju tradīcijas.
- ..sirsnīgu tuvību māte viņam dāvāja skopi. Te ceļā stājās mātes paštaisnā, valdonīgā daba un, liekas, arī viņas ģimenes skarbās savstarpējo attieksmju tradīcijas.
Avoti: 6-1. sējums