pabaidīt
pabaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet baidīt.
PiemēriPabaidīt zvirbuļus dārzā.
- Pabaidīt zvirbuļus dārzā.
- Nevar tikt gudrs, vai nu zaglis gribējis par visu tiesu zirgu nozagt vai tikai tāpat mūs pabaidīt..
- «Kā būtu, ja es viņus [zēnus] tur mežā pabaidītu? Viņi mierīgi soļo pa taciņu, es - tālāk brikšņos un.. iegaudojos taisni kā vilks. Kā tad viņi muks!»
- Uznāk vētra. Reizēm tā ir žēlīga un tikai pabaida cilvēkus..
1.1.intrans.
Piemēri..Kristīnes tante prata pabaidīt un draudēt. Pašu drausmīgāko viņa vienmēr paglabāja beigām: «Pagaidi, mežoni, nomirs māte no bēdām, tad tu [puika] redzēsi!»
- ..Kristīnes tante prata pabaidīt un draudēt. Pašu drausmīgāko viņa vienmēr paglabāja beigām: «Pagaidi, mežoni, nomirs māte no bēdām, tad tu [puika] redzēsi!»
2.Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
Piemēri«Labāk vairāk pabaidiet pusaudžus ārā no alus zāles, no restorāna.»
- «Labāk vairāk pabaidiet pusaudžus ārā no alus zāles, no restorāna.»
Avoti: 6-1. sējums