Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabraukāt
pabraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
Piemēri«..žēl, ka pameti sportu. Vismaz biji slavens un dabūji pabraukāt pa pasauli.»
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriMotorlaiva pabraukāja pa ezeru šurp un turp.
Avoti: 6-1. sējums