pabraukāt
pabraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
Piemēri«..žēl, ka pameti sportu. Vismaz biji slavens un dabūji pabraukāt pa pasauli.»
- «..žēl, ka pameti sportu. Vismaz biji slavens un dabūji pabraukāt pa pasauli.»
- Otrā rītā ap pusdienlaiku aizgāju uz mežsargmāju uzaicināt Ilgu pabraukāt ar laivu..
- Leinasars izšķīrās par Smolandi. No visiem piedāvājumiem tas bija vistālākais objekts Zviedrijas dienvidos. Vismaz dabūs pabraukāt un kaut ko arī redzēt.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriMotorlaiva pabraukāja pa ezeru šurp un turp.
- Motorlaiva pabraukāja pa ezeru šurp un turp.
Avoti: 6-1. sējums