pabružāt
pabružāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet bružāt.
PiemēriDomīgi viņš pabružā degunu ar cimda galu..
1.1.intrans.
PiemēriViņa.., spogulītī skatīdamās, pabružāja ar zīmuli gar lūpām..
1.2.Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
PiemēriUzradās vēl viens apmeklētājs, neliela auguma jauneklis pabružātā ādas jakā, kā likās, šoferis.
Avoti: 6-1. sējums