pabružāt
pabružāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet bružāt.
PiemēriDomīgi viņš pabružā degunu ar cimda galu..
- Domīgi viņš pabružā degunu ar cimda galu..
- Lai noslaukot kājas, saimnieks saka, ieiedams priekšnamā un rādīdams.. kājslauķi. Pabružā puika apavu sarkanos purnus..
1.1.intrans.
PiemēriViņa.., spogulītī skatīdamās, pabružāja ar zīmuli gar lūpām..
- Viņa.., spogulītī skatīdamās, pabružāja ar zīmuli gar lūpām..
1.2.Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
PiemēriUzradās vēl viens apmeklētājs, neliela auguma jauneklis pabružātā ādas jakā, kā likās, šoferis.
- Uzradās vēl viens apmeklētājs, neliela auguma jauneklis pabružātā ādas jakā, kā likās, šoferis.
- ..abas pēdējas.. gadagrāmatas iegadāties nevarēju. Bibliotēkā paņemtās bija jau pabružātas..
Avoti: 6-1. sējums