Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabuknīt
pabuknīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju
pabukņīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
PiemēriIedama viņa atspiedās pret vīra plecu un reizēm viņu paraustīja un pabukņīja.
Avoti: 6-1. sējums