Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paburāt
paburāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaburāt pa ezeru.
  • Paburāt pa ezeru.
  • Paburāt uz priekšu.
  • Vairāki zēni taisījās.. iet uz jūrskolu. Mēģinājām paburāt.
2.Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPaburāt zem tilta.
  • Paburāt zem tilta.
3.Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaburāt garām kuģim.
  • Paburāt garām kuģim.
  • Diašs nelikās mierā tikām, kamēr aizsniedza Senegalu un paburāja garām lielās upes grīvai..
Avoti: 6-1. sējums