Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pacilājošs
pacilājošs -ais; s. -a, -ā
pacilājoši apst.
1.Tāds, kas izraisa emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, garīgu možumu.
Piemēri..[Dziesmu svētkos] nav vairs simtu tūkstošu ļaužu jūrā cilvēka, kas nebūtu izjutis dziesmas.. vareno, pacilājošo spēku...
  • ..[Dziesmu svētkos] nav vairs simtu tūkstošu ļaužu jūrā cilvēka, kas nebūtu izjutis dziesmas.. vareno, pacilājošo spēku...
  • Vitrāžu krāsainās gaismas mirgojums piešķir stacijas kopainai gaišu, pacilājošu, dzīvesprieka pilnu noskaņu.
  • Pilsātnieks ir vīrs kā ozols - laikam tikai viņš varēja sacerēt tik pacilājoši spēcīgu dziesmu, kāda ir «Ozoli vēl Baltijā»..
1.1.Tāds, kas pozitīvi ietekmē cilvēku (par psihisku stāvokli).
PiemēriAr savu formu valodu arhitektūra var.. izraisīt pacilājošas, dzīvespriecīgas jūtas..
  • Ar savu formu valodu arhitektūra var.. izraisīt pacilājošas, dzīvespriecīgas jūtas..
Avoti: 6-1. sējums