pagrozīties
pagrozīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet grozīties.
PiemēriVēja rādītājs pagrozās un apstājas.
- Vēja rādītājs pagrozās un apstājas.
- Mare pagrozījās savā guļas vietā..
- Visi [zēni] ir speciāli uzposušies un laiku pa laikam pagrozās gar atvērtā loga stikliem, vērodami savu attēlu.
- Priekšsēdētājs pagriežas nost no loga, nemierīgi pagrozās krēslā.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
PiemēriBrīdi viņš pagrozās tīri izgrābstītajā pagalmā.
- Brīdi viņš pagrozās tīri izgrābstītajā pagalmā.
- Viņa ar nolūku izgāja ārā, brītiņu pakavējās, pagrozījās, tad nāca iekšā..
- ..rakstnieks smaidīdams izkāpa laukā [no automobiļa], izstaipīja rokas, pagrozījās pa puķoto pļavmalu..
2.1.pārn. Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
PiemēriGlīta meitene, kas divus gadus pagrozījusies aktieru fakultātē, droši vien iekļuva kādā no tautas teātriem.
- Glīta meitene, kas divus gadus pagrozījusies aktieru fakultātē, droši vien iekļuva kādā no tautas teātriem.
- «..aizbrauc no kolhoza puika uz pilsētu, pagrozās tur pa skolu un atbrauc atpakaļ..»
- «Tagad kādu laiku vari dzīvot, kā patīkas... Pagrozies starp latviešiem.»
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) grozīties.
PiemēriNoģērbies, ka nevar ne pagrozīties.
- Noģērbies, ka nevar ne pagrozīties.
Avoti: 6-1. sējums