Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakariņš
pakariņš -a, v.
1.Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
PiemēriKokā un dzintarā griezti pakariņi, kā arī važiņas izraisa greznu gaismas un formu rotaļu.
  • Kokā un dzintarā griezti pakariņi, kā arī važiņas izraisa greznu gaismas un formu rotaļu.
  • Tā ir rota etnogrāfiskajā stilā.. To papildina pakariņi, kuri gatavoti no dūmakainā dzintara lodītēm.
2.Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
PiemēriNogriezti šo koku [alkšņu] zari jāievieto vāzēs un jānovēro, kā ziedu pakariņi kļūst arvien garāki un sāk bārstīt zeltainus putekšņus.
  • Nogriezti šo koku [alkšņu] zari jāievieto vāzēs un jānovēro, kā ziedu pakariņi kļūst arvien garāki un sāk bārstīt zeltainus putekšņus.
  • Kad tā [kļava] zied, koka pakāje piebirst dzelteniem pakariņiem, it kā tur būtu noklāta villaine.
  • Zilie vizbuli senlejas kraujās, maijpuķu [maijpuķīšu] reibinošie pakariņi upes palienā.
Avoti: 6-1. sējums