Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakaunīgs
pakaunīgs -ais; s. -a, -ā
pakaunīgi apst.
Samērā, arī mazliet kaunīgs.
PiemēriPakaunīga meitene.
Avoti: 6-1. sējums