pakaļdzīties
pakaļdzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -džinos; intrans.; parasti nenoteiksmes vai divd. formā; sar.
1.Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
PiemēriTie tur [citi braucēji] tikko bij kalnā un nemaz nemēģināja pakaļdzīties.
2.Censties atdarināt (kādu, ko).
PiemēriModei pakaļdzīties.
Avoti: 6-1. sējums