paklanīt
paklanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
PiemēriPaklanīt galvu.
- Paklanīt galvu.
- pārn. Gandrīz nemanāmi ietrīsas bērza zari, klusi galvu paklana smilga.
- pārn. ..Un garus, gudrus purnus Man pretim celtņi paklana no ostas.
Avoti: 6-1. sējums