paklapēt
paklapēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
1.Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
PiemēriTēvs paklapēja pa plecu un uzlielīja: «Malacis!»
1.1.trans. Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
PiemēriUn, ja kājas sākot salt, tad tās vajagot vienu pret otru paklapēt.
1.2.trans. Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
PiemēriPrestbergs.. pavīlē, paklapē ritentiņus un pulksteni atkal saliek.
Avoti: 6-1. sējums