paklapēt
paklapēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
1.Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
PiemēriTēvs paklapēja pa plecu un uzlielīja: «Malacis!»
- Tēvs paklapēja pa plecu un uzlielīja: «Malacis!»
- «Redzi nu. Ar to nemirst.» Ulpe pavirši paklapēja jauneklim uz pleca.
- Paklapēja viens otram pa muguru un neteica nekā.
1.1.trans. Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
PiemēriUn, ja kājas sākot salt, tad tās vajagot vienu pret otru paklapēt.
- Un, ja kājas sākot salt, tad tās vajagot vienu pret otru paklapēt.
1.2.trans. Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
PiemēriPrestbergs.. pavīlē, paklapē ritentiņus un pulksteni atkal saliek.
- Prestbergs.. pavīlē, paklapē ritentiņus un pulksteni atkal saliek.
Avoti: 6-1. sējums